Angel & Devil 2. DAĻA (Andželas Bēdas)

Es nokritu zemē un nezināju ko darīt.... Man šķita kad viņš būs izzudis uz visiem laikiem, bet tad es sadzirdēju kaut ko... Man šķita kad tā ir viņa balss. Es piecēlos lēnām kājās, paskatījos apkārt, bet viņa nekur nebija, bet pie kājām ieraudzīju sava spārna spalvu un uz tās bija kaut kas rakstīts:

''Paldies par roku un tās sāpes ko jūti sirdī tā bija tikai iemīlēšanās manī... Ak jā un mans vārds ir Alex, bet tavu es jau zinu,Andžela...''

Es apsēdos un neko vairs nesapratu. Kā viņš zināja manu vārdu un kā viņš zin kad es esmu viņā iemīlējusies... Bet tas viss mani tgd neuztrauca, mani uztrauca tikai viens, Kur ir pats Alex... Vai tiešām viņš būs izudis uz visiem laikiem? Vai tiešām viņš mani tā vnk pametīs zinot kad esmu viņā iemīlējusies?...

-Lūdzu atgriezies pie manis, lūdzu, nepamet mani mūžīgi lūdzu...

Es runāju pati ar sevi neviena cita man blakus nebija. Es jutos šausmīgi briesmīgi, bet tad....

-Vari lūdzu man palīdzēt? 

Es neticēju savām ausīm, vai tiešām Alex ir atgriezies?!

-Andžela?! Lūdzu palīdzi man, mana kājā, tā...

Es piecēlos un pieskrēju, lai samīļotu Alexu.

-Tu atgriezies?!

-Jā, Andžela, bet man tiešām ir vajadzīga tava palīdzība. Mana kāja, tā asiņo...

-Protams, tūlīt!

Es izrāvu vēl vienu spalvu no spārna, noslaucīju asinis un aptinu to ap kāju.

-Paldies tew.

-Alex...

Es gribēju viņam pateikt kad mīlu viņu, es gribēju viņu noskūpstīt, bet nespēju, es...

-Es arī tewi mīlu...

Alex uz mani paskatījās un noskūpstīja.Viņa lūpas, bija tik maigas un siltas. Viņš saķēra manu roku un...

-KO TU DARI!? LAID VAĻĀ!

Es izmisumā kliedzu. viņš mani turēja aiz rokas un kaut kur veda. Nu man bija pamatīgas bailes, man šķita kad tās bija lamatas un tgd mani viņš nogalēs...

-Nebaidies! Es tew nedarīšu pāri, jo nespēju...

Viņš ieskatījās man acīs. Vņa acis laistijās, kā dimanti, sarkani dimanti.

-Man ir bail...

Es klusām pie sewis teicu.

-Man ir bail...

Man bija ļoti bail. Es nezināju kurp viņš mani ved, bet es viņam uzticējos.

-Aizver acis!

Alex man teica.Es tās aizvēru un sajutu zem kājām zemi, siltu zemi.

-Kurp tu mani ved?

-Tad redzēsi, bet never vaļā acis!

Es viņu paklausīju un nevēru vaļā acis. Pēc kāda britiņa viņš lika atvērt vaļā acis. Man priekšā bija spogulis un es....

Turpinājums sekos...