pirmdiena, 2015. gada 29. jūnijs

Tas ir tikai sākums...7

-Hloja?
Paskatījos uz Keitu un redzēju kad kaut kas ir noticis...
-Jā?
Satraukusies atbildēju un Keita deva zīmi lai sekoju. Keita bija mana pusmāsa un labākā draudzene. Viņa arī zināja par manām spējām un kad gāja uz meža pusi sapratu kad tas ''kaut kas'' ir saistīts ar mani.
-Keita?
Viņa izvilka savu telefonu un pateica lai skatos... Video bija Dreiks ar Kitiju un....
-Tev tas bija jāzin...
Es biju mācīta savaldīt dusmas bet tagad spēka pieplūdums bija divkārš un dusmas vēl lielākas.
-Hloja, nomierinies... Tu zini kad nedrīksti ļaut lai spēks pārņem pār tevi varu! HLOJA!?
Keita jau kliedza, bet es jutu kā spēks lauzās ārā, bet sapratu kad kulmināciju atstāšu vēlākam brīdim... Paķēru somu un sāku ātri iet. Keita centās mani panākt un visu laiku teica:
-Hloja, kas te ir padomā?! HLOJA?! ES ZINU ŠO SKATIENU?!
Apstājos un teicu:
-Neuztraucies, vēlāk redzēsi!
Keita apstulba un tur tā arī palika stāvot... Biju skolas stāvvietā un redzēju Dreika mašīnu... Iegāju skolā un ieraudzīju kā Dreiks stāv pie skapīšiešiem un runā ar pāris meitenēm, tajā skaitā ar Kitiju.
-TU?!
Dreiks uzmeta man skatienu un pasmīnēja. Neviens nezināja par mūsu attiecībām tāpēc mēs arī pārsvarā nerunājām sabiedriskās vietās.
-TU?!
Vēl skaļāk iebļāvos un tagad iegrūdu viņu skapīšos.
-Tu pārgulēji ar to ma*ku un vēl neko nepateici?!
Es saķēru Dreika kaklu uz pacēlu viņu augstāk.
-Ļauj... Khem... Man... Khem... Paskaidrot...
-KO?! Stāstīt kā tu ar viņu...
Saķēru viņu ciešāk un ar visu spēku iemetu pretējos skapīšos. Cilvēki lēnām atkāpās, bet tā pat turpināja skatīties...
-...PĀRGULĒJI?!
Pabeidzu savu sakāmo un krāvu ar kulaku pa seju bet viņš saķēra kulaku un piegrūda sev tuvāk.
-Tu zini kad es tevi nekad neiemainītu, pret tādu kā viņu...
Viņš norādīja uz Kitiju un Kitija salecās:
-Pret tādu?!
Viņš atgrieza skatienu uz mani un turpināja runāt:
-Viņa salīdzinājumā ar tevi, nav nekas?! Bet tu... Deamm... Tu esi kas nereāls.
-Bet, kā tu paskaidrosi nakti ar viņu?
Viņš sagrāba manu sēžamvietu un pacēla mazliet augstāk, pielika savas lūpas pie manas auss un iečukstēja:
-Tad kad naktī būsim divi vien, saņemsi ko labāku par paskaidrojumu un tad nožēlosi kad esi vispār dzimusi...
Dreiks lūpas nolaida līdz kaklam, noskūpstīja to un aizgāja...