Angel & Devil 27.DAĻA (Gals)

Es gulēju uz cietas koka grīdas un jutu briesmīgas sāpes. Es centos atbrīvoties no dunča, kas bija iedurts manā sirdī, bet tas šķita tik pat kā neiespējami. Vēlāk, saņēmos un to izvilku. Ar lielu blīkšķi tas atsitās pret grīdu, bet Alex un Lūkass turpināja cīnīties. Es redzēju kā Alex, Lūkasu cenšas nogalināt un mani pamet novārtā. Es pēkšņi atjēdzos kad vārtos savās asinīs, bet vairs nespēju neko darīt.

-ALEX!

Istabā ieskrēja Vilijams un pamanīja mani guļot beigtai uz grīdas.

-Alex, es tikšu ar viņu galā!

Šķita kad neviens nav mani pamanījis… Tik vien gribējās iekliegties un atgādināt par manu esamību šeit!

-Ņem, padzeries! Tas mazinās sāpes…

Alex centās būt mierīgas, bet viņam tas nesanāca. Es tikai lūkojos uz viņu un cerēju sagaidīt savu nāvi, pēc iespējas ātrāk.

-Andžela, tev nav jāmirst. Es to zinu! Tikai tu spēj valdīt sevi! Lūdzu…

Alexa vārdi bija patiesi. Es varēju izvēlēties vai palikt vai tomēr mirst, bet mana izvēle bija skaidri redzama. Alex to zināja un redzēja, tādēļ es ar visiem spēkiem mazliet pacēlu galvu un viņu noskūpstīju. Pēdējo reizi…

-Nē, Andžela! Lūdzu, nedari to! NĒ!

Alex kratīja Andželas ķermeni un cerēja kad viņa atgriezīsies, bet viņa savu izvēli bija jau izdarījusi. Vilijams un Lūkass pagriezās pret Andželu un Alexu. Viņi vēroja Andželu un nespēja noticēt tam kad viņa bija mirusi.

-TU!?

Alex piecēlās un gāja pie Lūkasa.

-Vai to tu gribēji?!

Lūkass klusēja un neko neatbildēja. Vilijams pagāja nost no Lūkasa un Alex acīs skatīdamies nikni pateica Lūkasam:

-Tu gribēji cīņu un tagad tu to dabūsi!

Lūkasa sejā parādījās ļauns smīns un viņš mauca Alexam pa seju, bet Alex palika ļoti dusmīgs un vienā mirklī uzliesmoja.

-KO?! TĀ NEBIJA SARUNĀTS! TU PĀRKĀP NOTEIKUMUS!

Lūkass aiz bailēm kliedza un nu jau bija palicis pa visam balts.

-Kas teica kad es tos pārkāpju, ja tādu nemaz nav?!

Alex pasmaidīja ar ļaunu smīnu un blieza Lūkasam pa seju.

-Atriebība, tev par visu! Par mani, padauzām uz pats galvenais par Andželu!

Alex pabeidza teikumu un centās nogalināt Lūkasu, bet Vilijams piegāja pie Andželas līķa un to uzmanīgi vēroja.

-Vai tas ir viss ko tu spēj?!

Lūkasam nebija ne skrambas, bet Alexam nebija vairs spēka.

-Jāatzīst, kad ieraudzīju tavas liesmas, nodomāju kad būsi stiprāks, bet tās pat nav karstas!

Lūkass atstutējies stāvēja pret sienu un smējās par Alexu, bet Alex pārstāja sist un pamanīja Vilijamu sēžot pie Andželas līķa.

-Kas tas ir?

Alex pārstāja degt un piegāja pie Vilijama.

-Paskaties! Tev to vajag izlasīt!

Vilijams pasniedza Alexam kaut kādu zīmīti uz kuras bija rakstīts šīs:

“13.12.Dēmons nedrīkst bojāt cita īpašumu, bez atļaujas!

  13.13.Ja kāds Dēmons ir miris, viņu var atdzīvināt tikai kāda cita nāve!

  13.14.Ja Dēmons noasiņo bez pamata, tad viņu ir iekarojis kāds cits!’’.

-Tas ir no “Dēmona likumiem”.

Alex ierunājās.

-Jā, bet vai tu redzi to pasvītroto likumu?

-Jā…

-Tas nozīmē kad mēs Andželu varam atdzīvināt, tikai mums ir jānogalina….

-VIŅŠ!

Alex pagriezās un parādīja uz Lūkasu.

-Beidz, tu mani nogalināt nevari!

Lūkass jutās uzjautrināts.

-Ja es to nevarēju izdarīt, tad to darīsim mēs abi!

Alex to pateica un Lūkass vairs nejutās tik uzjautrināt kā iepriekš. Vilijams un Alex piegāja pie Lūkasa, bet Lūkass piecēlās un skatījās uz viņiem abiem. Alex no jauna uzliesmoja, bet Vilijams kļuva ledaini auksts un viņa rokas izskatījās kā viens vienīgs ledus.

-Esmu dzirdējis kad ugunīgi karstas lietas, nedrīkst uzreiz padarīt aukstas. Interesanti kāpēc?

Alex ierunājās un sagrāba Lūkasu aiz kakla un to pacēla, bet Lūkass sāka mazliet trakot un centās atbrīvoties no Alexa satvēriena, bet kad tas viņam izdevās, viņu sagrāba Vilijams un Lūkass aiz sāpēm iekliedzās.

-Ak tad sāp! Un kā tev sāpēs tagad?

Vilijams pielaida pie kakla ledu un tas vienā mirklī sacietēja un kļuva ledaini auksts. Lūkass nokrita uz zemes un centās ar visiem spēkiem paelpot, bet ledus bija stiprāks un Lūkass zaudēja samaņu.

-Ha, tas gan bija viegli.

Vilijams noteica un pasniedzās pēc dunča. Alex pagrieza galvu un Vilijams iedūra dunci tieši sirdī.

-Un ko tagad? Tu to esi agrāk darījis vai ne tā?

Alex jautāja Vilijamam, bet Vilijams atbildēja:

-Jā esmu, bet ļoti sen. Es īsti nezinu vai tas nostrādās…

Vilijams atbildēja un izņēma dunci no sirds.

-Padosi glāzi?

Vilijams palūdza un Alex to uzreiz pienesa. Vilijams atkal paņēma dunci un divas reizes pārbrauca pāri sirdij. Tā sāka asiņot un Vilijams pielika klāt glāzi sirdij. Glāze piepildījās ar asinīm un viņš to pasniedza Alexam.

-Paturi!

Viņš pavēlēja, bet pats ar dunci rokās, piegāja pie Andželas ķermeņa un izdarīja to pašu ko ar Lūkasa ķermeni, tikai asiņu nebija. Alex pasniedza glāzi ar asinīm un Vilijams to paņēma. Viņš ielēja, visas asinis Andželas ķermenī un aizvēra ciet to. Alex un Vilijams uzmanīgi vēroja Andželas ķermeni, taču nekas nenotika… Varbūt tas nav palīdzējis un viņa tiešām ir mirusi... Pavisam… Mūžīgi… Uz visiem laikiem…

1.grāmatas beigas

Angel & Devil 26.DAĻA (Alexa klusēšana)

Mēs gājām uz manu istabu un kad iegājām, sāku krāmēt savas mantas. Kad mantas bija sakrāmējusi somā, pa taisno gāju uz durvju pusi, bet Alex mani apturēja un teica:
-Redzi, es teicu kad viss būs labi un kad mēs tiksim ārā no šī murga.
Es paskatījos uz Alexu un atbildēju:
-Njā, tu savu solījumu turēji, bet man kaut kas šķiet nepareizi...
Alex uz mani paskatījās ar jautājošu skatienu, bet es paspēju ierunāties pirmā:
-Alex, tev nešķiet kad viņam kaut kas ir padomā? Man nešķiet kad viņš būtu palaidis mūs tā pat un kur nu vēl parādījis kā tevi atbrīvot...
-Tu pārāk daudz domā, dārgā!
Alex ierunājās un pieliecās lai mani noskūpstītu, bet es pagriezos un nevēlējos saņemt viņa skūpstu.
-Hehe... Labi! Ja tu tā vēlies...
Alexa burvīgais smaids izdzisa, bet es nevēlējos lai tā notiek, tāpēc sniedzos lai noskūpstītu viņa vaigu, bet viņš pagriezās un noskūpstīja manas lūpas.
-Lūk, tas vairs nav godīgi!
Es ierunājos un redzēju kā Alex iesmejas.
-Dārgā, mēs dēmoni tādi esam... Negodīgi... Ideāli... Un...
Alex saķēra manu vidukli un sāka skūpstīt manu kaklu.
-Un seksīgi...
Viņš pabeidza savu teikumu un saķēra manas krūtis. Man nebija noskaņojuma burvīgam seksam ar Alexu un vienīgā doma kas bija man prātā bija: ''Ātrāk tikt prom no šejienes''
-Alex, beidz...
Viņš ignorēja manus vārdus un tā pat turpināja, bet es iekliedzos:
-ALEX, PĀRSTĀJ!
Alex atlaida mani un paņēma somu. Viņš neko neteica un izgāja no istabas. Es arī sekoju viņam līdz un centos atvainoties,
-Alex, piedod... Es negribēju tevi sāpināt, es nebiju to domājusi tā...
Viņš pagrieza galvu, bet neko neatbildēju un turpināja iet. Es arī vairs neko neteicu un tikai sekoju viņam. Kad bijām pie Lūkasa istabas durvīm, Alex iegāja iekšā un es sekoju viņam līdz. Istabā neviena nebija. Dega ugunskurs, uz galda stāvēja glāze un tai blakus nazis. Es piegāju pie kamīna un mazliet saberzēju rokas. Alex stāvēja un vēroja galdu. Viņš pacēla glāzi, paostīja un nolika atpakaļ. Es vēl stāvēju pie kamīna un sasildījos (stāvēt vienā kreklā un apakšbiksītes, nebija diez ko silti).
-Andžela, panāc šurp. Tev tas ir jāredz...
Alexa balsī, bija bailes. Ne jau tādas kā agrāk, bet savādākas, tādas kas liecināja bailes, bailes par kādu citu. Es piegāju klāt pie viņa un pamanīju uz galda uzrakstu; ''Andželika MIRS", blakus bija 3 asins piles, tās bija manas asinis!
-Ale, kā...kā viņš?....
Alex, neko neatbildēja un sāka vērot istabu.
-Alex?...
Viņš paskatījās augšā un kliedza:
-Andžela, UZMANIES!
Es paskatījos augšā, bet neko īpašu neredzēju, tāpēc nolaidu galvu, bet priekšā stāvēja Lūkass... Lūkass ar dunci rokās!
Turpinājums Sekos...

Angel & Devil 25.DAĻA (Kaisle un Saruna)

Vilijams pēdējā laikā man sāka uzticēties. Viņš atļāva man iziet ārā, sagādāt ko ēdamu, bet Alexu ļāva apciemot tikai reizi dienā. Jāatzīst tas nav diez ko daudz, bet es centos viņu pierunāt lai atļauj Alexu apciemot vēl biežāk, bet viņš tikai pateica kad reizi dienā un viss. Man nebija nekādas iespējas viņu nogalināt, jo katru vakaru kad gāju gulēt viņš tikai vēroja mani. (Sāku jau domāt kad viņš vispār guļ.) Katru dienu pavadīju sēžot SAVĀ istabā. Nu protams lai to dabūtu bija ļoti jāpaceņšas, līdz viņš saprata kad man kā sievietei vajag arī savu telpu. Istaba nebija diez ko patīkama, tā vairāk izskatījās kā kāds liels seifs, jo katra siena bija no dzelzs un tā pat arī grīda un griezti. Tur bija arī tādas lietas kā gulta, skapis un dažas grāmatas. Lielāko daļu no dienas pavadīju savā istabā lasot “Asinis un Sekss” un rakstot garas vēstules Alexam. Es zināju kad tādas lietas kā vēstules un grāmatas Alex drīkstēja saņemt un lasīt. Tāpēc parasti kad gāju pie Alexa iekodos viņam kaklā vai rokā un iedevu mazliet savu asiņu. Alexam tas diez ko nepatika, bet viņš zināja kad citas iespējas nav.

-Iesi pie viņa?

Vilijama balss atskanēja pie durvīm.

-Un kā tev šķiet?!

Es rupji atteicu.

-Zini, tev derētu kādreiz padomāt par saviem vārdiem, pēdējā laikā tu diez ko laba neesi…

-Nu ja jau tu taisies mani precēt, tad tev jāzina kāda es patiesībā esmu!

Atkal rupji atteicu un pagrūžot Vilijamu izgāju pa durvīm. Dzirdēju kā Vilijams iesmējās un aizgāja prom.  Kad biju pie Alexa durvīm lēnām un mierīgi tās atvēru. Alex pacēla galvu un paskatījās uz mani, taču šķita kad mani tik pat kā neatceras.

-Sveiks…

Alex neko neatbildēja. Es piegāju pie viņa un atbrīvoju viņa rokas. Viņš saķēra mani un noskūpstīja, taču kad taisījos ielaist ilkņus viņa kaklā, viņš pats to izdarīja. Es no tā guvu tik lielu baudu, kad iekritu viņa ceļos. Es atbrīvoju viņu visu no zelta ķēdēm (es zinu kā viņu var atbrīvot, jo Vilijams ir pārliecināt kad izbēgt tā pat neviens no mums nevarēs) un sāku skūpstīt kā nekad. Es jutu kā manas asinis bija izmainījušas viņu, viņš bija kļuvis savādāks, stiprāks un pārliecinātāks. Viņš vairs nebaidījās no lietām, kā piemēram no Vilijama vai no tā kad es varu nomirt šajā murgā. Viņš zināja kad spēs mūs abus dabūt laukā no šejienes un viss būs kā agrāk (gandrīz).  Pēkšņi Alex sagrāba manu dibenu tik stipri, kad es no sāpēm un baudas ievaidējos.

-Alex, Tu... Tu... Zini kad mēs to nedrīkstam darīt…

Centos pēc iespējas klusāk viņam to pateikt, bet tā lai viņš arī dzirdētu.

-Man ir vienalga! Tu tā pat zini kad Vilijams tagad ir vājāks par mani!

Alex saķēra manu kleitu un pārplēsa to uz pusēm.

-Alex, NĒ! Tu to nevari!

Es gribēju iekliegties cik skaļi vien varu, bet Alex manai mutei pielika priekšā roku un iečukstēja ausī:

-Es zinu kad to nedrīkst, bet tu to vēlies vairāk nekā es…

Kad pabeidza savu teikumu, viņš sāka skūpstīt man kaklu. Es no tā guvu baudu, bet tas arī kutēja. Viņa lūpas lēnām sniedzās zemāk un zemāk, līdz tās bija sasniegušās manas krūtis. Aiz baudas izdvesu skaļāku vaidu nekā iepriekš un sajutu mazu vēju. VILIJAMS, to es nodomāju un uzreiz iekliedzos:

-BEIDZ!

Alex pārstāja skūpstīt manas krūtis un paskatījās uz mani. Es viņam devu mājienu par Vilijamu, bet viņu tas pa visam neuztrauca.

-Alex, Alex… Vai tevi nemācīja kad nedrīkst aiztikt svešu mantu?

Alex piecēla mani kājās un novilka savu kreklu lai iedotu man.

-Vilijam un vai tev nemācīja kad nav pieklājīgi iejaukties citu darīšanās?

Alex tādā pašā garā turpināja runāt ar Vilijamu, bet es tikmēr vilku mugurā Alexa kreklu un tēloju kad esmu ļoti aizņemta un nemaz neklausos viņu sarunu.

-Andžela, dārgā, nāc pie manis.

Vilijams ierunājās un es jutu kā viņš izmisīgi skatās uz mani un gaida kad es iešu pie viņa. Bet tā vietā es aizgāju pie Alexa un viņa rokas mani saķēra.

-Ak, Vilijam tu ceri, kad viņa tevi mīlēs…

Alex iesāka runāt, bet Vilijams neļāva pabeigt.

-Es zinu kad viņa mani mīl!

-Ja viņa tevi mīlētu, tad sen jau būtu tevi aprecējusi un tu sen jau būtu viņu izdrāzis!

Alex rupji, bet patiesi turpināja. Vilijams tikai skatījās uz mani, bet es centos skatīties kaut kur citur. Es biju ļoti uztraukusies, bet Alexa siltā un maigā āda mani nomierināja.

-Tu zini, kad viņa tevi nemīl un nekad nemīlēs, tad kāpēc censties un taisīt visu šo murgu cerot, kad viņa tevi iemīlēs?!

Alex mierīgi centās runāt ar Vilijamu un viņam tas ļoti padevās.

-Tu neko nezini, tu nekad neesi neko zinājis!

-Ko tieši?! Es zinu visu, itin visu par tevi! Tu domā kad es nezinu kā tu agrāk mīlēji Ūdensrozi, bet viņa atnāca pie manis, tu domā kad es nezinu kā tu viņas tēvam sastāstīji par mani visu to murgu un kā pēc tam viņš mani gandrīz nogalināja! Es visu zinu, itin visu! Es esmu redzējis kā tu piedzimsti, es esmu redzējis tavas pirmās kļūdas un tavu pirmo mīlestību! Vai tiešām tu atkal būsi tāds kā agrāk, vai tiešām sāksi atkal darīt un atņemt visu kas man ir?! Tu izbojāji mūsu kāzas ar Ūdensrozi, bet viņa ar tevi kopā nepaliki un tikai tāpēc kad tu mani gandrīz nogalināji. Un tagad tu ceri kad nogalinot mani, Andžela sāks tevi mīlēt? Zini, tu neesi nemaz mainījies, tu esi tāds pats kā agrāk. Viens īsts maitas gabals!

Alex pabeidza runāt un saķēra mani ciešāk. Tā vietā lai uzdotu neskaitāmus jautājumus par to visu, es tikai saķēru viņu un noskūpstīju. Es zināju kad tā visa ir pagātne un tam visam nav nekādas nozīmes!

-Tu neko nezini! Tev nav ne jausmas kāda ir sajūta būt atstumtam, tādam kā nevienam!

Un pēc šiem vārdiem es atlaidu Alexu un devu zīmi lai viņš palaiž arī mani. Es piegāju pie Vilijama, bet tādā attālumā lai Alex mani varētu izglābt!

-Nē, tu maldies! Varbūt es neko daudz par Alexu nezinu, bet es tā pat viņu mīlu! Es esmu bijusi atstumta visu savu mūžu, bet kad satiku Alexu viss mainījās! Tu spēj domāt tikai par sevi, bet kā tad ar citiem?! Vai tu vispār esi padomājis kā es spēšu dzīvot tālāk, bez īstās mīlestības?! Vai tev ir kaut mazākā nojausma kā man sāpēs?! Tu tiešām esi maitas gabals un tpat tad ja Alexa nebūtu es ne par ko tevi neprecētu! Es labāk esmu beigta un kopā ar savu mīlestību, nekā precos ar tevi!

Pārstāju runāt un atkal aizgāju pie Alexa. Vilijams izskatījās ļoti dusmīgs un vienīgais ko pateica bija:

-Pazūdiet, no šejienes un lai es jūs abus šeit vairs nekad neredzētu un Lūkasu arī savāciet!...

Turpinājums Sekos...