Vilijams pēdējā laikā man sāka uzticēties. Viņš atļāva man iziet ārā,
sagādāt ko ēdamu, bet Alexu ļāva apciemot tikai reizi dienā. Jāatzīst tas nav
diez ko daudz, bet es centos viņu pierunāt lai atļauj Alexu apciemot vēl
biežāk, bet viņš tikai pateica kad reizi dienā un viss. Man nebija nekādas
iespējas viņu nogalināt, jo katru vakaru kad gāju gulēt viņš tikai vēroja mani.
(Sāku jau domāt kad viņš vispār guļ.) Katru dienu pavadīju sēžot SAVĀ istabā.
Nu protams lai to dabūtu bija ļoti jāpaceņšas, līdz viņš saprata kad man kā
sievietei vajag arī savu telpu. Istaba nebija diez ko patīkama, tā vairāk
izskatījās kā kāds liels seifs, jo katra siena bija no dzelzs un tā pat arī grīda
un griezti. Tur bija arī tādas lietas kā gulta, skapis un dažas grāmatas. Lielāko
daļu no dienas pavadīju savā istabā lasot “Asinis un Sekss” un rakstot garas
vēstules Alexam. Es zināju kad tādas lietas kā vēstules un grāmatas Alex
drīkstēja saņemt un lasīt. Tāpēc parasti kad gāju pie Alexa iekodos viņam kaklā
vai rokā un iedevu mazliet savu asiņu. Alexam tas diez ko nepatika, bet viņš
zināja kad citas iespējas nav.
-Iesi pie viņa?
Vilijama balss atskanēja pie durvīm.
-Un kā tev šķiet?!
Es rupji atteicu.
-Zini, tev derētu kādreiz padomāt par saviem vārdiem, pēdējā laikā tu diez
ko laba neesi…
-Nu ja jau tu taisies mani precēt, tad tev jāzina kāda es patiesībā esmu!
Atkal rupji atteicu un pagrūžot Vilijamu izgāju pa durvīm. Dzirdēju kā
Vilijams iesmējās un aizgāja prom. Kad
biju pie Alexa durvīm lēnām un mierīgi tās atvēru. Alex pacēla galvu un paskatījās
uz mani, taču šķita kad mani tik pat kā neatceras.
-Sveiks…
Alex neko neatbildēja. Es piegāju pie viņa un atbrīvoju viņa rokas. Viņš
saķēra mani un noskūpstīja, taču kad taisījos ielaist ilkņus viņa kaklā, viņš
pats to izdarīja. Es no tā guvu tik lielu baudu, kad iekritu viņa ceļos. Es
atbrīvoju viņu visu no zelta ķēdēm (es zinu kā viņu var atbrīvot, jo Vilijams
ir pārliecināt kad izbēgt tā pat neviens no mums nevarēs) un sāku skūpstīt kā
nekad. Es jutu kā manas asinis bija izmainījušas viņu, viņš bija kļuvis savādāks,
stiprāks un pārliecinātāks. Viņš vairs nebaidījās no lietām, kā piemēram no
Vilijama vai no tā kad es varu nomirt šajā murgā. Viņš zināja kad spēs mūs abus
dabūt laukā no šejienes un viss būs kā agrāk (gandrīz). Pēkšņi Alex sagrāba manu dibenu tik stipri,
kad es no sāpēm un baudas ievaidējos.
-Alex, Tu... Tu... Zini kad mēs to nedrīkstam darīt…
Centos pēc iespējas klusāk viņam to pateikt, bet tā lai viņš arī dzirdētu.
-Man ir vienalga! Tu tā pat zini kad Vilijams tagad ir vājāks par mani!
Alex saķēra manu kleitu un pārplēsa to uz pusēm.
-Alex, NĒ! Tu to nevari!
Es gribēju iekliegties cik skaļi vien varu, bet Alex manai mutei pielika
priekšā roku un iečukstēja ausī:
-Es zinu kad to nedrīkst, bet tu to vēlies vairāk nekā es…
Kad pabeidza savu teikumu, viņš sāka skūpstīt man kaklu. Es no tā guvu
baudu, bet tas arī kutēja. Viņa lūpas lēnām sniedzās zemāk un zemāk, līdz tās bija
sasniegušās manas krūtis. Aiz baudas izdvesu skaļāku vaidu nekā iepriekš un
sajutu mazu vēju. VILIJAMS, to es nodomāju un uzreiz iekliedzos:
-BEIDZ!
Alex pārstāja skūpstīt manas krūtis un paskatījās uz mani. Es viņam devu
mājienu par Vilijamu, bet viņu tas pa visam neuztrauca.
-Alex, Alex… Vai tevi nemācīja kad nedrīkst aiztikt svešu mantu?
Alex piecēla mani kājās un novilka savu kreklu lai iedotu man.
-Vilijam un vai tev nemācīja kad nav pieklājīgi iejaukties citu darīšanās?
Alex tādā pašā garā turpināja runāt ar Vilijamu, bet es tikmēr vilku mugurā
Alexa kreklu un tēloju kad esmu ļoti aizņemta un nemaz neklausos viņu sarunu.
-Andžela, dārgā, nāc pie manis.
Vilijams ierunājās un es jutu kā viņš izmisīgi skatās uz mani un gaida kad
es iešu pie viņa. Bet tā vietā es aizgāju pie Alexa un viņa rokas mani saķēra.
-Ak, Vilijam tu ceri, kad viņa tevi mīlēs…
Alex iesāka runāt, bet Vilijams neļāva pabeigt.
-Es zinu kad viņa mani mīl!
-Ja viņa tevi mīlētu, tad sen jau būtu tevi aprecējusi un tu sen jau būtu
viņu izdrāzis!
Alex rupji, bet patiesi turpināja. Vilijams tikai skatījās uz mani, bet es
centos skatīties kaut kur citur. Es biju ļoti uztraukusies, bet Alexa siltā un
maigā āda mani nomierināja.
-Tu zini, kad viņa tevi nemīl un nekad nemīlēs, tad kāpēc censties un
taisīt visu šo murgu cerot, kad viņa tevi iemīlēs?!
Alex mierīgi centās runāt ar Vilijamu un viņam tas ļoti padevās.
-Tu neko nezini, tu nekad neesi neko zinājis!
-Ko tieši?! Es zinu visu, itin visu par tevi! Tu domā kad es nezinu kā tu
agrāk mīlēji Ūdensrozi, bet viņa atnāca pie manis, tu domā kad es nezinu kā tu
viņas tēvam sastāstīji par mani visu to murgu un kā pēc tam viņš mani gandrīz
nogalināja! Es visu zinu, itin visu! Es esmu redzējis kā tu piedzimsti, es esmu
redzējis tavas pirmās kļūdas un tavu pirmo mīlestību! Vai tiešām tu atkal būsi
tāds kā agrāk, vai tiešām sāksi atkal darīt un atņemt visu kas man ir?! Tu izbojāji
mūsu kāzas ar Ūdensrozi, bet viņa ar tevi kopā nepaliki un tikai tāpēc kad tu
mani gandrīz nogalināji. Un tagad tu ceri kad nogalinot mani, Andžela sāks tevi
mīlēt? Zini, tu neesi nemaz mainījies, tu esi tāds pats kā agrāk. Viens īsts
maitas gabals!
Alex pabeidza runāt un saķēra mani ciešāk. Tā vietā lai uzdotu neskaitāmus
jautājumus par to visu, es tikai saķēru viņu un noskūpstīju. Es zināju kad tā
visa ir pagātne un tam visam nav nekādas nozīmes!
-Tu neko nezini! Tev nav ne jausmas kāda ir sajūta būt atstumtam, tādam kā
nevienam!
Un pēc šiem vārdiem es atlaidu Alexu un devu zīmi lai viņš palaiž arī mani.
Es piegāju pie Vilijama, bet tādā attālumā lai Alex mani varētu izglābt!
-Nē, tu maldies! Varbūt es neko daudz par Alexu nezinu, bet es tā pat viņu
mīlu! Es esmu bijusi atstumta visu savu mūžu, bet kad satiku Alexu viss
mainījās! Tu spēj domāt tikai par sevi, bet kā tad ar citiem?! Vai tu vispār
esi padomājis kā es spēšu dzīvot tālāk, bez īstās mīlestības?! Vai tev ir kaut
mazākā nojausma kā man sāpēs?! Tu tiešām esi maitas gabals un tpat tad ja Alexa
nebūtu es ne par ko tevi neprecētu! Es labāk esmu beigta un kopā ar savu
mīlestību, nekā precos ar tevi!
Pārstāju runāt un atkal aizgāju pie Alexa. Vilijams izskatījās ļoti dusmīgs
un vienīgais ko pateica bija:
-Pazūdiet, no šejienes un lai es jūs abus šeit vairs nekad neredzētu un
Lūkasu arī savāciet!...
Turpinājums Sekos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru