No Lūkasa un Alexa
nebija ne ziņu. Vienīgais ko es biju dzirdējusi par Lūkasu bija tas kad viņš
izklaidējas ar meitenēm un vēlāk tās nogalina. Es īsti nezināju vai ticēt vai
nē, bet es apsveru domu kad tā varētu būt patiesība, jo kad viņš bija cilvēks,
viņš domāja tikai un vienīgi par seksu! Es zinu, zinu kad nav pieklājīgi līst
citu prātos, bet ko gan citu darīt ja tev katru minūti ir jādzird tā idiota
domas? Kopš vakardienas es viņa domas vairs tik labi nedzirdu, patiesībā vispār
nedzirdu. Šķiet tas tāpēc kad šaubos par savām jūtām un līdz ar to saikne
izzuda! Dīvaini, bet Alexa domas es nevarēju saklausīt (tas laikam tāpēc kad
viņš nedomāja kā mani gultā dabūt). Ļauni iesmējos.
-Sveika, Aņdž…
Pagriezos un
ieraudzīju Lūkasu atstutējamies pie durvīm.
-Vai tev gadījumā
tagad nevajadzētu sēdēt gultā un raudāt?
Lūkass iesmējās un
viņa sejā parādījās smaids.
-Kādēļ? Es jau neesmu
tāds, kā tu.
-Kāds gan tur sakars
ar mani?
Gandrīz aizsvilos no
dusmām un tik tikko spēju savaldīt savas dūres.
-Nu tu jau parasti
mums esi tā kas sēž un raud.
-Ja tu atnāci šeit lai
mani apvainotu, tad vari uzreiz tīties prom!
-Nomierinies, nenācu
ar tevi strīdēties.
-Ko tad tev vajag?!
-Man vajag tavu
palīdzību.
-Tev? Manu palīdzību?
Ha, ha, ha, zini tev tiešām padodas joki!
-Es nejokoju! Esmu
sūdos līdz ausīm un tikai un vienīgi tu vari man palīdzēt!
Pārstāju smieties un
sāku domāt kad viņam tiešām draud nepatikšanas, bet lai neizrādītu kā es par
viņu uztraucos uzreiz “izmetu”:
-Vajadzēja domāt pirms
izdrāzi un nogalināji tās meitenes!
-Paklausies, man
vajadzēja baroties un tā pat tās visas bija prostitūtas un bārenes!
-Bet tas nenozīmē kad
vajag viņas visas izdrāzt!
-Andžela, mēs tagad
runāsim par to kas jau bija noticis? Vai tev nav vienalga? Tu vari vienkārši
man palīdzēt?
Es tiešām nevēlējos
viņam palīdzēt, bet prāts un sirds man lika, vienkārši lika viņam palīdzēt.
-Runā!
-Iespējams es cīnīšos
ar Alexu…
Es biju tik lielā
šokā, kad vārdi paši nāca ārā.
-KO?! Tu par mani
smejies?! Kādēļ jums ir jācīnās, jūs abi varat iet bojā! Tu esi galīgi…
-Andžela, nomierinies!
Mēs cīnīsimies dēļ tevis…
IDEĀLI! Vai nevar būt
vēl labāk?! Tātad ja Alex man teica kad Lūkass ir stiprāks par viņu, tad Alex
var iet bojā, bet ja Lūkass vēl nezina par savām spējām tad viņš var iet bojā!
Ak, sātans!
-Kādēļ?! Ko jūs abi no
tā panāksiet?
-Andžela, tādi ir
dēmona likumi! Ja neaizej pats, tad būs cīņa par tevi!
-Jauki un tu tagad
gribi man teikt, tas kurš uzvarēs tam es piederēšu mūžīgi?!
-Kaut kā tā. Andžel,
ja tu to nevēlies un es zinu kad tu nevēlies šo cīņu, tad nāc pie manis.
-NĒ! Es negribu palikt
ar tevi, es mīlu Alexu un punkts!
-Nu tad no tava dārgā
Alexa paliks vien asiņu peļķe!
Es neko neatbildēju un
Lūkass atvēra durvis un aizgāja. Lūkass jau bija paspējis uzzināt par savām
spējām un viņš jau bija pārliecināts kad uzvara viņam ir rokā. Ak, Alex… Man
viņš ir jāglābj, es neļaušu Lūkasam viņu tā mierīgi nogalināt.
Ja neaizej pats, tad būs cīņa par
tevi!
Aiz šiem vārdiem kas
slēpjas un es to jūtu. Ir vēl kāds likums kas man palīdzēs, palīdzēs lai cīņas
nebūtu! Man tas noteikti ir jāuzzina vai arī Alex ies bojā…
Turpinājums Sekos...
