Tas ir tikai sākums... 9

Hloja uzklupa virsū Dreikam un iekodās viņam kaklā. Viņš cieši iegrābās Hlojas sēžamvietā un pastūma viņu uz augšu. Hloja nolika savas rokas sānus un paskatījās Dreika acīs. Tās bija kļuvušas pavisam melnas un liecināja tikai vienu...: ''ES GRIBU VIŅU''

-Un ko tagad?

Hloja pajautāja Dreikam.

-Dzīvosim, redzēsim

Dreiks atbildēja.

-Mēs dzīvosim pārāk ilgi!

Hloja piebilda.

-Nekas. Dažas lietas ir vērts gaidīt...

-Ja? Kādas tieši?

Hloja iesmējās un viņas ilkņi tik vien tiecās pēc asinīm. Dreiks sagrāba Hloju un nomete smiltīs.

-Tādas kā... TEVI!

Viņš uzsēdās virsū Hlojai un sāka viņu skūpstīt, bet Hloja izrāvās un tagad jau sēdēja virsū Dreikam

-Ak tā?! Nu tad tev būs jāgaida ļoti ilgi.

Hloja ļauni pasmīnēja un pamatīgi ieskrāpēja Dreika rokā.

-Ļoti.

Dreiks vēl ļaunāk atbildēja un izdarīja to pašu, tikai ieskrāpēja kaklā.

-ĻOTI

Hloja saķēra Dreiku un ielaida savu indi viņa ķermenī. Dreiks gandrīz jau bija atslēdzies aiz baudas un sāpēm, bet ar pēdējiem spēkiem iekodās Hlojas rokā un izdarīja to pašu... Ielaida savu indi! Tagad viņi abi gulēja asinīs, abi saskrāpēti, sakosti un transa stāvoklī...

Viss bija perfekti...

Asinis, ļaunums un KAISLE ❤

Tas ir tikai sākums...8

Noskanēja zvans un gāju uz stundu. Visi skatījās uz mani un Dreiku. Dreiks tikai atskatījās atpakaļ uz meiteņu skatieniem, bet es, es vienkārši ignorēju. Pēc stundām braucu mājās... Kad biju pie mājas, izkāpu no mašīnas un gāju uz mežu... Tā tomēr bija vienīgā vieta kur cilvēki man lika mieru... Nometu somu un apgūlos uz zemes. Aizvēru acis un klausījos dzīvnieku runās, bet kad atvēru ieraudzīju viņu!

-Sveika, dārgā!

Dreiks pasmīnēja un ieplēsa manu topiņu. Es iesitu viņa pa seju un viņš nokrita no manis. Savācu mantas un skrēju, et viņa roka saķēra manu kāju un apgāza. Viņš atkal uzsēdās man virsū un tagad jau pavisam saplēsa manu topiņu. Es ārdijos un centos tikt laukā, bet viņš iekodās manī un es atslēdzos...

Pamodos smiltīs... Saule mani svilināja un Dreika rokas vēl vairāk...

-Ko tu gribi izdarīt?

Jautāju Dreikam, bet viņš tikai sēja ciet manas rokas ar auklu. Kad bija sasējis, paņēma nazi, pārgrieza manu krūšturi un iegrieza man rokā.

-Idiots!

-Ko tu teici, dārgā?

-Tu tiešām esi idiots! Domā kad baidīšos no tevis?!

-Tu jau baidies.

Pārplēsu auklas un saķēru viņu. Iekodos kaklā, izsūcu diezgan daudz asiņu un piecēlos lai ietu prom, bet viņa rokas saķēra mani un apgāza.

-Tu tā vienmēr dari?

Ieskatījos acīs un pateicu to viņam.

-Tikai ar tevi!

Viņš atbildēja un sāka mani skūpstīt. Saķēra mani un pievilka pavisam tuvu sev.

-Un ko tagad?

Jautāju viņam.

-Ko iesaki?

Viņš pasmīnēja un nolaizīja manu asiņaino roku...