Tas ir tikai sākums... 9

Hloja uzklupa virsū Dreikam un iekodās viņam kaklā. Viņš cieši iegrābās Hlojas sēžamvietā un pastūma viņu uz augšu. Hloja nolika savas rokas sānus un paskatījās Dreika acīs. Tās bija kļuvušas pavisam melnas un liecināja tikai vienu...: ''ES GRIBU VIŅU''

-Un ko tagad?

Hloja pajautāja Dreikam.

-Dzīvosim, redzēsim

Dreiks atbildēja.

-Mēs dzīvosim pārāk ilgi!

Hloja piebilda.

-Nekas. Dažas lietas ir vērts gaidīt...

-Ja? Kādas tieši?

Hloja iesmējās un viņas ilkņi tik vien tiecās pēc asinīm. Dreiks sagrāba Hloju un nomete smiltīs.

-Tādas kā... TEVI!

Viņš uzsēdās virsū Hlojai un sāka viņu skūpstīt, bet Hloja izrāvās un tagad jau sēdēja virsū Dreikam

-Ak tā?! Nu tad tev būs jāgaida ļoti ilgi.

Hloja ļauni pasmīnēja un pamatīgi ieskrāpēja Dreika rokā.

-Ļoti.

Dreiks vēl ļaunāk atbildēja un izdarīja to pašu, tikai ieskrāpēja kaklā.

-ĻOTI

Hloja saķēra Dreiku un ielaida savu indi viņa ķermenī. Dreiks gandrīz jau bija atslēdzies aiz baudas un sāpēm, bet ar pēdējiem spēkiem iekodās Hlojas rokā un izdarīja to pašu... Ielaida savu indi! Tagad viņi abi gulēja asinīs, abi saskrāpēti, sakosti un transa stāvoklī...

Viss bija perfekti...

Asinis, ļaunums un KAISLE ❤