Noskanēja zvans un gāju uz stundu. Visi skatījās uz mani un Dreiku. Dreiks tikai atskatījās atpakaļ uz meiteņu skatieniem, bet es, es vienkārši ignorēju. Pēc stundām braucu mājās... Kad biju pie mājas, izkāpu no mašīnas un gāju uz mežu... Tā tomēr bija vienīgā vieta kur cilvēki man lika mieru... Nometu somu un apgūlos uz zemes. Aizvēru acis un klausījos dzīvnieku runās, bet kad atvēru ieraudzīju viņu!
-Sveika, dārgā!
Dreiks pasmīnēja un ieplēsa manu topiņu. Es iesitu viņa pa seju un viņš nokrita no manis. Savācu mantas un skrēju, et viņa roka saķēra manu kāju un apgāza. Viņš atkal uzsēdās man virsū un tagad jau pavisam saplēsa manu topiņu. Es ārdijos un centos tikt laukā, bet viņš iekodās manī un es atslēdzos...
Pamodos smiltīs... Saule mani svilināja un Dreika rokas vēl vairāk...
-Ko tu gribi izdarīt?
Jautāju Dreikam, bet viņš tikai sēja ciet manas rokas ar auklu. Kad bija sasējis, paņēma nazi, pārgrieza manu krūšturi un iegrieza man rokā.
-Idiots!
-Ko tu teici, dārgā?
-Tu tiešām esi idiots! Domā kad baidīšos no tevis?!
-Tu jau baidies.
Pārplēsu auklas un saķēru viņu. Iekodos kaklā, izsūcu diezgan daudz asiņu un piecēlos lai ietu prom, bet viņa rokas saķēra mani un apgāza.
-Tu tā vienmēr dari?
Ieskatījos acīs un pateicu to viņam.
-Tikai ar tevi!
Viņš atbildēja un sāka mani skūpstīt. Saķēra mani un pievilka pavisam tuvu sev.
-Un ko tagad?
Jautāju viņam.
-Ko iesaki?
Viņš pasmīnēja un nolaizīja manu asiņaino roku...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru