otrdiena, 2015. gada 19. maijs

Tas ir tikai sākums...4

Es biju diezgan klusa, bet ilgu klusumu es nevarēju paciest!
-Ess...
Centos kaut ko darīt lietas labā, bet viņš man neļāva. Viņa acis piesaistīja manu uzmanību daudz vairāk nekā klusums... Tās laistījās... Tās bija pavisam sarkanas un laistījās...
-Paklau...
Atkal ierunājos, bet viņa lūpas saskārās ar manām. Viņa rokas noslīdēja gar manu ķermeni un apstājās pie gurniem un lēnām vilka manu topiņu uz augšu. Man bija vienalga kas var notikt tālāk, galvenais bija tas, kad es esmu ar viņu! Manas rokas saķēra viņa kaklu un pat nedomāja to laist vaļā. Viņš atrāva lūpas un paskatījās man acīs...
-Tu...
Viņš klusi noteica, bet neturpināja. Viņa rokas bija jau sasniegušas, manas krūtis, bet viņš neapstājās viņš turpināja! Mans topiņš jau bija pāri manām krūtīm un tagad mētājās uz aukstās zemes! Es ātri uzmetu skatienu uz savām krūtīm un pamanīju kad biju itin visa noklāta ar zemi! Tur kur viņš bija vilcis savas rokas, tur palika melni nospiedumi! Es palaidu viņa kaklu, bet viņš atkal saķēra mani un pat nedomāja laist vaļā. Es meiģināju tikt ārā no vņa rokām, bet katru soli ko spēru atpakaļ, viņš spēra līdzi! VISS! Sajutu koka raupjo mizu un sapratu kad tālāk man vairs nav kur iet! Viņa rokas saķēra manu kaklu un sāka to skūpstīt. Es paliku bezspēcīga! Izdvesu tikai pāris vaidus un sabruku viņa rokās... Es vairs neturējos kājās, viņš turēja mani! Atpieda mani pret koku un pacēla kājas ap savu vidukli! Es to saķēru tik cieši cik varēju un tajā pašā brīdi sajutu viņa lūpas. Sāku domāt kad viņš mani izvaros, bet viņš pat nemeiģināja novilkt man krūsturi! Viņš tikai skūpstīja mani, manu kaklu un pa laikam iekodās plecā... Es vairs nevarēju izturēt, viņš to sajuta. Viņš sajuta kā kājas vairs nespēj turēties, kā es padodos vairāk viņam... Ko viņam vajadzēja?! Ikviens puisis būtu sen kā mani izvarojis un atstājis novārtā, bet viņš? Viņš tikai turpināja...Viņš necentās mani atbrīvot no biksēm vai krūštura!
Viss... Manas kājas nokrita uz zemes! Viņš izmantoja izdevību un piegāja man vēl tuvāk! Tik tuvu kad manas krūtis atspiedās pret viņa un kad es sajutu viņa slapjo ādu uz savas! Rokas vairs neturēja manu kaklu, tās turēja mani! Es zināju kad viņš izskatās bīstams, bet es nespēju pretoties viņam... Viņš bija kā narkotikas, jo vairāk skūpstīja, jo vairāk es padevos!
-Beidz!
Es sapratu ja nepārtraukšu tik drīz šo visu, tad piederēšu visa viņam! Viņš atrāva rokas un pagāja atpakaļ. Es aizgāju pakaļ savam topiņam un uzvilku to atpakaļ... Jāatzīst topiņš bija ar lieliem izgriezumiem sānos, tā kā manš krūšturs un krūtis bija labi redzamas, bet mani tas neutrauca, jo biju cilvēks kas ģērbjas tā lai ir ērti, nevis skaisti! Gāju ārā no meža, bet viņa rokas saķēra manu vidukli un nogāza lejā! Tagad gulēju uz mitrās zemes un viņa acis atkal apbūra mani!...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru