Es sapratu ja nepārtraukšu tik drīz šo visu, tad piederēšu visa viņam! Viņš atrāva rokas un pagāja atpakaļ. Es aizgāju pakaļ savam topiņam un uzvilku to atpakaļ... Jāatzīst topiņš bija ar lieliem izgriezumiem sānos, tā kā mans krūšturs un krūtis bija labi redzamas, bet mani tas neuztrauca, jo biju cilvēks kas ģērbjas tā lai ir ērti, nevis skaisti! Gāju ārā no meža, bet viņa rokas saķēra manu vidukli un nogāza lejā! Tagad gulēju uz mitrās zemes un viņa acis atkal apbūra mani!...
Viņš bija īsts eņģelis, bet es tāda nebiju... Es biju daudz stiprāka par viņu un vienkārši nevarēju, nē, NEDRĪKSTĒJU ar viņu saiet!
-Tu drīksti... Tu vari!
Viņš ierunājās.
-Es zinu visu par tevi! Tu esi tāda pati kā es, tikai es esmu stiprāks par tevi!
Viņš turpināja, bet es sapratu kad tas nav iespējams un cēlos augšā. Viņa rokas nogāza mani lejā! Viņš bija stiprs un tiešām... Tiešām bija stiprāks par mani!
-Kas pie? Nē, tas nevar būt...
-Var gan...
Viņa lūpas pieskārās manām. Viņa mēle nolaizīja manus ilkņus... Es jutu kā viņš izvelk savus ilkņu un ielaiž tos manā kaklā... Tā sajūta... Tā smarža... Es vairs nenoturējos! Es apgāzu viņu un uzgūlos virsū!
-Ak, tad tu tā spēlē? Labi, paskatīsimies vai spēsi paciest šo...
Es ierunājos un ar mēli nobraucu gar viņa kaklu. Jutu kā viņa pulss paliek straujāks... Ielaidu savus nagus viņa mugurā un iekodos kaklā... Es kodu visur! Kaklā, rokā, lūpā... VISUR! Tagad viņa asinis pārsvarā sastāvēja no manas indes...
-Tu pārkāpi noteikumus, bet kam gan tie ir domāti?
Viņš ierunājās un pasmīnēja. Es zināju kad tālāk sekos kas trakāks, kas tāds kad es būšu vai beigta... Skūpsti, Kodieni, Asinis, Nagi... Tas viss šķita fantastiski, bet es nespēju atslēgties, man vajadzēja vēl... VĒL!
-Tas ir viss ko tu vari? HA HA
Nolēmu viņu mazliet pakacināt... Bet tas iedarbojās diezgan ātri... Es nepaspēju piecelties, līdz viņš bija manī!
-Ak... Ahh...
-Tu prasīji vai tas ir viss ko es varu... Laikam ka nē
Viņš atriebēs, bet drīz vien pats jau bija tādā pašā kaifā kā es! Zeme berza manu muguru, skaidas durās, lapas čarkstēja... Es vairs nevarēju! Es iekodos viņam plecā un izsūcu to ko varēju no viņa! Sajutu spēku pieplūdumu, bet viņš kļuva vārgāks. Izmantoju situāciju un pārkātojos!
Tagad es valdīju par viņu un tā bija brīnišķīga sajūta!
-Nu ko? Kad neesi manī, nejūties tik stiprs? Hah, tu esi tik nožēlojams! Bet zini ko? Tagad ir mana kārta!
Manas lūpas sāka skūpstīt viņa lūpas un brauca zemāk un zemāk... Redzēju, kā viņš to bauda un prasās vēl!....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru