otrdiena, 2015. gada 19. maijs

Labākam vakaram ❤

Es pagāju malā, bet tu tikai sekoji man līdzi... Šķita kad eksplodēšu aiz dusmām, bet tu tikai nāci līdz... Es pagriezos un tu biji cieši blakus man. Tavas rokas saķēra manu sēžamvietu un pacēla mazliet augstāk.
Es biju atspiesta pret sienu un tu turēji mani... Tavas acis bija brīnišķīgas, tās laistījās un visas manas domas novērsa tavas lūpas. Tās pieskārās manām un nu tgd man bija vienalga par visu! Galvenais bija būt tev blakus, man vajadzēja tevi un nevienu citu! 
Tavas lūpas skūpstīja manu kaklu... Tu tajā brīžiem iekodies, bet tas visu padarījā vēl labāku! Tgd es biju tikai tava un neviena cita...
Šķita ja tu tādā garā turpināsi, tad no mūsu drēbēm daudz kas pāri nepaliks, bet tā arī notika! Tu turpināji, vilki nost manu kreklu un arī savu... Man bija vienalga kas sekos tālāk, galvenais lai tu esi man blakus. Es vairs nevarēju, es saķēru tavu galvu un noskūpstīju tavas lūpas, tas tewi vēl vairāk ''uzkurināja''! Tu sāki sūkt zilumus uz mana kakla, bet es tikai vaidēju... Tu biji tik fucking perfekts! Lai ko tu darītu, es no tā guvu baudu...
Mans kakls viss bija zils, bet tu tā pat turpināji... Es dievināju tavas lūpas, tās bija tik maigas un tik ideālas... Es atguvu mazliet spēkus un pielīdu pie tava kakla. Sākumā es tajā iekodos, bet tad sāku sūkt tādus pašus zilumus. Tu to dievināji, tik pat ļoti kā es... Tu vairs nespēji noturēties un sāki skūpstīt manas lūpas. Šķita kad vienīgais ko tu gribi, ir būt tikai man blakus. 
Tavas maigās lūpas, brīnišķīgās acis, burvīgie mati, sasodīts kā es tewi dievinu! 
Mani nagi pārbrauca gar tavu muguru, tavas rokas saķēra mani ciešāk, lūpas nerimās! Skūpsti, kodieni, sāpes... Tas viss tika piedzīvots, bet tieši tas satuvināja mūs vēl vairāk...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru