Stundas bija beigušās... Ieliku ''austiņas'' ausīs un uzslēdzu ''Tove Lo-Sream My Name''. Sakrāmēju somu un gāju uz mašīnu... Piegāju pie sava ''Ferrari'' un pamanīju blakus pavisam neredzētu mašīnu, mūsu skolas stāvvietā... Un atkal, atkal es sajutu to... Tādu pašu spēku, kā klasē, kas nāca no tā puiša... Apstājos pie mašīnas un vēroju apkārtni. Man vajadzēja viņu atrast, ieraudzīt, sajust... VAJADZĒJA!
No viņa nebija ne miņas. Mašīna laistījās un saules stari to padarīja vēl spožāku! Atvēru mašīnas durvis un ieliku somu mašīnā.
-Kas pie...?
Izbrīnīta skatījos apkārt un meklēju jauniņā mašīnu... Viņas tur vairs nebija!
Iekāpu savā mašīnā un vienā mirklī pazudu no skolas autostāvvietas. Visu ceļu, domāju par viņu... Par tām acīm, lūpām, matiem un elpu... Kas viņš bija? Kāpēc es viņu sajutu vienmēr kad viņš bija kaut kur tuvumā? Ahh... Kāpēc? Kāpēc tieši es? Ak...
Noparkoju mašīnu pie mājas un gāju uz savu istabu. Nometu somu uz gultas un izkāpu ārā pa logu... Ārā spīdēja saule un saules stari lika manai ādai laistīties. Apsēdod pļavā un domāju par viņu. Centos atrast abildes, bet nekas neiznāca... Izdzirdēju krakšķi mežā! Piecēlos un devos uz turieni... Atkal... Es to jūtu... Tas spēks, tā smarža... Viņš ir kaut kur šeit... Viņš ir pavisam tuvu man...
-Ak!...
Pagriezos un viņš stāvēja man pa visam tuvu. Mūsu elpas saskārās tā pat kā mūsu acu skatieni. Mēs nerunājām, tikai viens otram skatījāmies acīs... Sajutu to karstumu kas nāca no viņa... Jutu kā sviedru piles tek pār viņa ķermeni un pieskaras man... Šķita kad laiks ir apstājies... Tagad esmu tikai es un viņš...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru