Nepārtraukti domāju
par vakardienu, šķita kad visu zinu, bet tagad saprotu to kad esmu viena tukša
vieta. Manā prātā valda tukšums, tumšs, melns tukšums. Es nevienu nebiju
satikusi, grāmatu man nebija un pats ļaunākais Alex vairs nebija parādījies.
Tas nav godīgi! Man jau tā ir tik daudz kas jāpārcieš, bet vēl tas?! Es vairs
nevaru, es padodos. Es to visu pārvarēt nevarēšu, ja jau tagad grimstu bēdās un
neziņā.
Tuk, tuk, tuk!
Atvērās durvis un pa
tām ienāca Alexa mamma/elles karaliene.
-Andželika…
-Andžela.
Paskatījos un
karalieni un pasmaidīju.
-Vienalga! Man vajag
tavu palīdzību.
-Piedodiet, bet man…
-Nerunā pretī! Seko
man!
Es piecēlos no gultas
un karaliene izgāja pa durvīm, bet es tikai sekoju līdzi.
-Paklausieties, man
tiešām nav…
-Andželika, tu vari
tagad paklusēt?!
Es sapratu kad nespēšu
vairs runāt pretī un sekoju viņai. Mēs gājām diez gan ātri un es skatoties uz
grīdu sekoju līdzi, katram savam solim. Atvērās durvis un karaliene iegāja pa
tām iekšā, es protams sekoju. Istaba bija ļoti plaša un skaista. (Es pat
nobrīnījos)
-Andželika, ir noticis
kaut kas briesmīgs.
Es jau gribēju
iekliegties un jautāt kas noticis, bet karaliene paspēja pirmā.
-Alex, Alex ir
sagūstīts!
-Kas? Kur?
-Mēs nezinām, noteikt
atrašanās vietu nespējam, bet…
-Bet kā gan jūs zināt
kad viņš ir sagūstīts?
-Man ir disks kur ir
parādīts kā viņu sagūsta un zīmīte.
-Amm… Vai varu, vai
varu apskatīties to disku un zīmīti?
-Jā protams, ņem, bet
ir vēl kas… Tev ar Alexu ir saikne, varbūt tu kaut ko dzirdi vai redzi?
-Nē, kopš tā brīža kad
viņš ir pazudis, nespēju saklausīt viņa domas un redzēt to ko redz viņš…
Karaliene pagriezās un
parādīja uz durvīm. Es paņēmu disku kas stāvēja uz galda un aizgāju. Kamēr gāju
uz istabu, atvēru vēstuli kurā bija disks un izņēmu zīmīti. Uz tās bija rakstīts:
“Viņš pieder mums!’’ Es iegāju istabā
un ieliku disku, datorā. Diskā, bija parādīts Alex un 3 puiši kas tērpušies
melnās maskās, sagrābj Alexu un ielaiž viņā kaut kādu vielu. Tas skats bija
baiss un vēlreiz skatīties es to negribēju, bet man vajadzēja to noskatīties
vēlreiz, jo šķita kad to vietu es pazīstu.
-Tās ir vecās šūpoles…
Vieta kuru es parādīju
tikai Alexam un vieta no kuras nokritu. Izņēmu disku, paņēmu somu un sāku
kravāt mantas. Ieliku datoru, disku, 3 asins pudeles un 2 mazliet apceptus
gaļas gabalus, bet zīmīti ieliku somas kabatā. Uzliku somu uz muguras un
izskrēju no istabas pa taisno uz elles izeju. Nācās mazliet ieplēst kleitas
mugurdaļu, lai varētu izplest spārnus un pacelties gaisā. Aizlidoju uz vecajām
šūpolēm un nometu somu pie koka. Apsēdos pie koka un izvilku no somas datoru.
Ieliku tajā disku un vēlreiz noskatījos to video.
-Tam jābūt kaut kur tur.
Paskatījos uz to vietu,
kurā Alexu sagūstīja. Piecēlos un aizgāju līdz turienei. Uzmanīgi aplūkoju un
pamanīju kaut kādu salocītu papīra gabalu. Pacēlu papīra gabalu un atvēru to.
Tajā bija teikts kad un kur Alex ir jāsagūsta, bet vēl ļaunāk… Tur kur
vajadzēja būt parakstam, bija: Vilijams. Lapa,
izslīdēja man no rokām un es atspiedos pie koka. Sapratu kad neesmu vairs tukša
vieta un sāku kaut ko saprast, saprast to kas Vilijams ir dzīvs un viņš būs tas
kas cīnīsies ar Alexu, viņš būs tas kas viņu nogalinās.!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru