Tu zini, ka tev patīk.

-Džeimss, tu zini ka neesmu jau labu laiku izklaidējusies un pirmkārt, šī mājās sēdēšana man jau krīt uz nerviem.

-Zinu, mazā, bet tiešām tev vajag iziet tieši šonakt?

-Esmu noilgojusies pēc labas mūzikas, apsolu ka ilgi nebūšu prom... Un ja pat būšu... 

-Un ja pat būsi?

-Tu tā pat sen gulēsi, heh.

*Skaļi aizcērtas durvis*

-Un tu atkal esi prom...

Gāju pa ielu un dzirdēju katru savu soli. Un ja jautājat, kas es esmu, tad skaidrs ir viens... Nekas labs.

-Sveicināti.

Iegāju klubā un jau sāku just kā mūzika sāk valdīt pār manu ķermeni. Un sapratu, ka ne tikai mūzika.

-Mistika, tu atnāci...

Saķēris mani un pievilcis sev tuvāk, tu ierunājies.

-Vai tad man bija kāda izvēle?

-Īsti nezinu...

Apgriezos pret tevi un sajutu tavu ķermeni pilnībā. 

-Tu nekad nemainies... Mistika...Tas pats kārdinošais ķermenis, apburošās acis un tās lūpas.. Mmm...

-Varbūt tā, pat ir labāk.

Tu saķēri manu roku un aizvedi uz V.I.P. zonu. Iekārtojos dīvānā un paprasīju martini.

-Man teica ka, esi jau visu paveikusi.

-Itkā... Tagad gaidu tikai samaksu.

Tu uzkāpi man virsū, paņēmi manu martini, noliki uz galda un teici:

-Tiešām domāju ka maksāšu tev, par pāris līķiem?...  Mistika... Tu nekad nemainies, vienmēr paliec tik STULBA.

Piecēlos, iemetu viņu otrā dīvānā, uzliku kāju un izvilku ieroci.

-Dārgumiņ, tavā vietā es nespēlētos ar mani. Atkārtoju pēdējo reizi, KUR IR NAUDA?

-Neesi, naiva. Novāc ieroci.

-Piķi iedod.

-Kāju novāc.

-Ak dievs, kā tu man uz nerviem krīti.

Paskatījos uz viņu un nospiedu ''gaili''. Sakārtojos un iečukstēju viņam ausī: 

-Ar tevi sekss bija labs, žēl kad dēļ vienas muļķības nākas tevi pazaudēt.

Un aizgāju...